Paziņojums par juridiskās atbildības ierobežojumiem

 

Mājas lapā iekļautā INFORMĀCIJA sniedz tikai un vienīgi ieskatu jautājumos, kas varētu Jūs interesēt kā lasītāju, kurš pilnībā uzņemas atbildību par tās lietošanu. Informācija sagatavota, pieņemot, ka autori un publicētāji nav profesionāli juridiskie, grāmatvedības, nodokļu vai cita veida konsultanti, tādējādi to nevar izmantot kā konsultācijas avotu.


Kaut arī esam darījuši visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka mājas lapā iekļautā informācija ir iegūta no drošiem avotiem, ConFide neatbild par pieļautajām kļūdām vai nepilnīgo informāciju, vai sekām, kas radušās informācijas lietošanas rezultātā. Visa šajā lapā iekļautā informācija ir sagatavota “tāda kāda tā ir”, negarantējot tās pilnību, precizitāti, savlaicīgumu un neuzņemoties atbildību par tās lietošanas rezultātā radītajām sekām. Informācija nevar aizvietot neatkarīgu izpētes procesu un drošu spriedumu tehniskos un uzņēmējdarbības jautājumos. Likumi un noteikumi nepārtraukti mainās un tos iespējams tulkot tikai konkrētās situācijas kontekstā.

 

 

Noderīga informācija

https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemejiem/starta-programa/par-starta-programmu/

The Economist pētījums (angļu valodā), kurā salīdzināta Kodak un Fujifilm attīstība kopš digitālo tehnoloģiju invāzijas fotoindustrijā. Interesants fakts – Kodak apgrozījums 1999.gadā sastādīja 16 miljardus USD, bet 2011.gadā tikai 6.2 miljardus USD. Kāpēc tā, lasām rakstā!

 

https://www.economist.com/business/2012/01/14/the-last-kodak-moment


Pārdomas izraisošs Roba Krossa  blogs no Harvard Business Review, kurā autors dalās ar paša un savu kolēģu veikto pētījumu rezultātiem par to, kā ir uzbūvēts veiksmīgāko cilvēku kontaktu loks. Būtiskākā atziņa, ko autors ir guvis, ir sekojoša - cilvēki, kuru paziņu lokā ir daudzi savā starpā nesaistīti cilvēki ir veiksmīgāki nekā cilvēki, kuriem ir milzīgs un apjomīgs kontaktu loks, kuri ir savā starpā saistīti jeb pārklājas. Minētais fakts ir izskaidrojams ar to, ka, informācija, kuru tu iegūsti no viena kontakta ir vērtīga citam kontaktam tikai tad, ja šie kontakti savā starpā nav saistīti. Pretējā gadījumā tu nevari izmantot šo informāciju savā labā, jo tā ir gan informācijas devēja, gan cilvēka, kuram tā ir nepieciešama, rīcībā.

 


Interesants raksts no krievu Forbes, kuru rakstījis vienas Krievijas komercbankas kreditēšanas departamenta vadītājs. Ņemot vērā faktu, ka pats esmu bijis iesaistīts kreditēšanas procesos vairāk kā 10 gadus, no savas pieredzes uzskatu, ka autors ir diezgan precīzi nodefinējis uzņēmēju, kas griežas bankā pēc aizdevuma, tipus. Raksts vienkāršā valodā, ilustrēts ar piemēriem, tāpēc būs viegli uztverams, un pieņemu, ka viens otrs uzņēmējs atpazīs sevi kādā no raksturotajiem tipiem un, lai finansējuma piesaistes process būtu veiksmīgāks, pārdomās savu rīcību un stratēģiju sarunās ar bankām (kaut vai, piemēram, informācijas atklātības jautājumos). Tāpat interesanti ir piemēri par mazo biznesu Krievijā :-)


Rakstu lasīt šeit

 


Autors diskutē par profesionāla pārdevēju nepieciešamību mazumtirdzniecībā un ir novērojis, ka daudzi mazumtirgotāji ir būtiski samazinājuši savus tēriņus, kas saistīti ar pārdevēju algu izmaksu pozīciju savā PZA aprēķinā, ieviešot interneta tirdzniecību un e-kioskus, finansējot patērētāja pārskatu gatavojošās organizācijas utt. Papildus tam, cilvēki, pateicoties mežonīgajam informācijas apjomam, kuru īsā laikā var iegūt internetā, nāk uz veikalu jau sagatavojušies un pēc McKinsey pētījuma 75% pircēju pirms savas vizītes veikalā ir veikuši apjomīgu pētījumu un ieguldījuši daudz laika un pūļu vācot informāciju par produktu (it īpaši ja mērķis ir iegādāties ilgtermiņa lietošanas preci). Tomēr, neskatoties uz patērētāja sagatavotību, McKinsey pētījums arī liecina, ka 40% no patērētājiem, kuri atnāk uz veikalu, ir gatavi mainīt savu lēmumu un ietekmējas no pārdošanas cilvēku ieteikumiem un rekomendācijām, un tieši šis fakts ir lielā iespēja mazumtirgotājiem, kuru var izmantot tikai tad, ja uz vietas ir pārdevējs, kurš spēj ietekmēt patērētāja lēmumu.


Un tiem skeptiķiem, kuri izlasot šo rakstu teiks, ka nav jēga investēt pārdošanas cilvēkos, kuri strādā veikalos, jo tāpat visi iepērkas internetā, pēc pēdējās analītikas interneta mazumtirdzniecības daļa 2009. gadā bija tikai nedaudz vairāk kā 7% (~210$ miljardi) no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma, tādēļ uzskatu, ka labs, apmācīts un aktīvs pārdevējs uz vietas veikalā var ļoti būtiski ietekmēt uzņēmuma rezultātu. Pārdošanas cilvēkos ir jāinvestē (kas iespējams izklausīsies kā old school tiem uzņēmējiem, kuri ir aizrāvušies ar investēšanu jaunās tehnoloģijā, IT sistēmās un atstājuši pārdevējiem tikai „fasādes”, apsarga, kasiera vai krāvēja funkcijas).


Rakstu lasīt šeit



Interesanta un aizraujoša lekcija, kurā primātu psiholoģijas pētniece stāsta par savu pētījumu, kurā pērtiķus iemācīja rīkoties ar naudu, pēc tam analizējot to uzvedību un rīcību primātiem veicot dažādus darījumus. Pērtiķu pētījumu rezultātu salīdzināja ar eksperimentiem, kuros tika pētīta cilvēku uzvedība un rīcība tādos pašos apstākļos.

Pētījumu rezultāts nav īpaši pārsteidzošs – neko daudz no mūsu senčiem neatšķiramies, jo cilvēki saskarsmē ar naudu rīkojas tikpat neracionāli kā pērtiķi, un visbiežāk no savām pagātnes kļūdām, kas ir rezultējušās ar naudas zaudēšanu, nemācās. Bet nu skatāmies paši.

Lekciju skatīties šeit